Šodien mums stāsta, ka pasaule jau nesaskaras ar globālo sasilšanu, bet ar 'globālo vārīšanos'. Nav tikai 'klimata izmaiņas', bet 'klimata katastrofa', 'klimata traucējumi' un 'klimata sabrukums'.

Bet vai šīs trauksmes retorika ir kādā sakarā ar realitāti? Vai pasaule tiešām tuvojas galam pateicoties 'klimata izmaiņām'?

Žurnālists Ross Clark, kurš ir grāmatas "Not Zero" autors, atgriezās The Brendan O'Neill Show, lai pārrunātu klimata histērijas briesmas.

Tālāk ir rediģēta izvilkums no viņu sarunas. Pilnīgu versiju var noklausīties šeit.

Brendans O'Neill: Mēs bieži dzirdam, ka jaunieši ir biedēti ar domu, ka pasaule beigsies pateicoties klimata izmaiņām. Bet jūs nesen atklājāt aptauju, kas liecina, ka jauniešu vidū pieaug skeptiķu skaits. Kas jūsuprāt, to izskaidro?

Ross Clark: Nesenā aptaujā 31 procenti britu 13- līdz 17 gadus vecu pusaudžu piekrita apgalvojumam, ka 'klimata izmaiņas un tās sekas tiek apzināti pārspīlētas'.

Protams, daži zaļās lobija pārstāvji redzēja šo aptauju un sacīja: 'Ak, bērniem melo labējo konspirāciju teorijas, kuras finansē naftas rūpniecība.'

Bet galvenais secinājums ir tāds, ka pusaudži nav muļķi. Ja viņiem pastāvīgi stāsta, ka pasaule beigsies rīt, un ka mēs nokūpēsim, mums nevajadzētu pārsteigties, ja viņi kļūst aizdomīgi, kad tas nekad nenotiek.

Nav arī noderīgi, kad, piemēram, BBC viņiem stāsta, ka līdz 2050. gadam Zeme zaudēs lielāko daļu savu koku un apdzīvotās zemes. Protams, jebkurš, kas kaut ko zina par globālo vidi, jums pateiks, ka tas ir mēslu runāšana.

Koku apjoms 2010. gadu laikā samazinājās par nedaudz vairāk nekā vienu procentu. Tāpat izciršana ir pakāpeniski mazinājusies kopš 1990. gadu sākuma. Mēs noteikti nezaudēsim lielāko daļu no mūsu koku.

Jauniešiem arī stāsta, ka Zeme viņus izsalks, acīmredzot tāpēc, ka 'klimata izmaiņas' ietekmē pārtikas ražošanu.

Atkal, jebkurš, kas ko zina par šo tēmu, norādīs uz reālajiem datiem no ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO), kas parāda, ka galveno kultūru ražas ir dramatiski palielinājušās pēdējo 10, 20 un 50 gadu laikā.

Lauksaimniecība nekļūst par mazāk spējīgu mūs barot, vai tas ir 'klimata izmaiņu' vai kaut kas cits dēļ.

Jums nav jābaro ļoti daudz no šī histēriskā materiāla, lai sāktu sev jautāt: 'Vai tas patiešām ir reāli, vai cilvēki mēģina mūs tikai biedēt?' Mēs redzējām tādu trauksmi ap 2004. gadu, kad iznāca "Pēcpusdiena pēc rītdienas".

Pirms filmas iznākšanas Pentagona ziņojums noplūda, kurā teikts, ka Eiropas pilsētas pēc 20 gadiem būs zem ūdens. Īpaši Lielbritānijai bija paredzēts sibīrijas klimats. Nu, tas neizdevās, vai ne?

Šogad jau bija līdzīgs ziņojums. Februārī zinātnieki brīdināja, ka Atlantijas okeāna meridiālā inversija, sistēma, kas uztur ūdens apkārt Lielbritānijai siltu, gatavojas sabrukt.

Grönlandes kušanas ledus noplūdes dēļ, un tāpēc Lielbritāniju var pārņemt pacelšanās jūras un sibīrijas klimats jau nākamgad - vai arī tikai 2095. gadā.

Diezgan daudzi zinātnieki ir pretojušies šai prognozei, norādot uz ekstravagantiem modeļiem un milzīgajiem pieņēmumiem, kas stāv aiz tā. Pat ja šī sistēma sabrūk, Lielbritāniju ieskauj dažādi okeāni un jūras.

Sliktākajā gadījumā mums būtu tāda pati klimata zona kā Labradorā, Kanadā.